Lyrics
Nāk rudentiņš kā tanī senā dziesmā,
Nāk ziema, un grib ņemti bāleliņš.
Grib bāleliņš, grib līgaviņu ņemti,
Bet nezin, ka šorīt jau viņa paņemta.
Lūk, vēji nes kļavlapas nosarkušas,
Caur Rīgu nes projām un skūpsta nost.
Nost noskūpstītas lapas no rīta, šai rudenī.
Ko nu būs ņemti šorudentiņu, šorudentiņ?
Jāņem būs sūrā uguns, ko kūra šai rudenī.
Sudrabs ko lēja, zīlējot vējā, ik rudentiņ.
Būs jāzīlē, kā tanī senā dziesmā,
Tā nākotne, kas nezināma nāk.
Būs jāiekur tā Rīgas uguns rudā šai rudenī,
Kurš nu tev atkal zīlēt liek.
Jo vēji nes kļavlapas nosarkušas,
Caur Rīgu nes projām un skūpsta nost.
Nost noskūpstītas lapas no rīta, šai rudenī.
Ko nu būs ņemti šorudentiņu, šorudentiņ?
Jāņem būs sūrā uguns, ko kūra šai rudenī.
Sudrabs ko lēja, zīlējot vējā, ik rudentiņ.
